Lielie, brūnie kailgliemeži, kurus tautā bieži dēvē vienkārši par “spāņiem”, ir kļuvuši par īstu pārbaudījumu Latvijas dārzkopjiem. Tie dārzos ir iemājojuši uz palikšanu, un cīņa ar šiem nelūgtajiem viesiem izrādījusies daudz sarežģītāka, nekā sākumā varēja šķist. Atbrīvoties no tiem nav viegli, jo šie gliemeži ir neparasti izturīgi un ātri izplatās.
Bieži vien pat pieredzējuši dārznieki teic, ka gliemeži ir apēduši visas zemenes un puķes. Un “spāņi” vairojas neticamos ātrumos. Latvijā šiem gliemežiem praktiski nav dabisko plēsēju, kas spētu pietiekami efektīvi regulēt to populāciju. Daži putni un eži tos ēd, bet reti.
Katrs gliemezis var dēt līdz 400 olām gadā. Tie ir hermafrodīti, kas nozīmē, ka jebkurš var apaugļot jebkuru — populācija aug ļoti strauji, pat no dažiem izdzīvojušiem īpatņiem. Spāņu gliemežiem patīk mitrs un mēreni silts klimats — Latvijas vasaras (īpaši mitrās un siltās) ir ideāli apstākļi to izplatībai.
Jā, dārzkopību veikalos ir nopērkami dažādi “slazdi”, kā arī citi izmēģina veiksmi citādos veidos, bet nu pasaulē parādījušās jaunākas tendences, kā ar tiem tikt galā.
Lūk, kādi ir jaunākie, efektīvākie veidi, kas ir arī dabīgi un bioloģiski, kā pasargāt savu dārzu no “spāņiem”:
1. Ķiploku sprejs
Britu pieredzējuši dārznieki iesaka pašiem pagatavot ķiploku spreju (2 galviņas ķiploka uz 2 litriem verdoša ūdens). Pēc tam šķīdums jāatdzesē, jāizfiltrē un jālej iekšā pulverizatorā. Jālieto vasarā līdz pat oktobra sākumam. Kur redzi gliemežus, smidzini virsū. Šis paņēmiens ir lēts un ļoti efektīvs. Lielbritānijā to izmanto pat stādu audzētavās.
2. Gurķu “lamatas”
Vienkāršs “ķeršanas” veids – vakarā zālē un vietās, kur tie pārvietojas vairāk, izliek gurķu šķēles. Gliemeži tos “saož”, lai apēstu – jā, tiem ļoti garšo gurķi. Un no rīta tos ir ērti savākt un pārvietot prom no sava dārza. Vienkārši paņemsiet gurķus kopā ar naskajiem ēdājiem.
3. Vazelīns puķu podiem
Ja gliemeži apsēduši jūsu puķu podus un lien iekšā jau pat podos vai, piemēram, dobju kastēs, tad risinājums ir vienkāršs. Uz podiem un kastēm, pa malām bagātīgi jāuzliek vazelīns. Tomēr, būsim godīgi, šis paņēmiens var izmaksāt visai brangi.
4. Briseles kāposti un kabaču lapas
Šīs lapas, kurām ir diezgan rupja struktūra un rūgtens aromāts, piesaista “spāņus”. Šī metode strādā līdzīgi kā triks ar gurķiem. Vienkārši izlieciet dārzā šīs lapas un no rīta viņus savāciet.
5. Kafijas biezumi
Kafijas biezumus izkaisa kā mulču ap dobēm. Kafijas biezumi darbojas divējādi: tie ir abrazīvi, tāpēc tie kairina un ir nepatīkami. Un, otrkārt, tie “atūdeņo” “spāņus”. Tiesa, kafijas biezumi jālieto prātīgi, jo tie augsnē var radīt sārmainības izmaiņas.
Spāņu gliemeži ēd gandrīz visu – gan dekoratīvos augus, gan dārzeņus, pat kritušus augļus un dzīvnieku atliekas. Viņiem ir plašs barības spektrs, tāpēc viņus ir grūti “izbadināt”.
Spāņu kailgliemeži ir invazīva, ļoti izturīga un ātri vairojoša suga bez dabīgiem ienaidniekiem Latvijā, kas padara cīņu ar viņiem sarežģītu un ilgstošu. Kontrole prasa nepārtrauktu uzmanību, kolektīvu iesaisti un dažādu metožu kombināciju.
